1. Posms: Ideācija un pētniecība

Pirmā koprades posma - ideācijas un pētniecības - mērķis ir saprast iedzīvotāju patiesās vajadzības un analizēt, kā šīs vajadzības valsts pārvalde varētu apmierināt, sniedzot publiskos pakalpojumus.

Ideācijas un pētniecības pirmais solis ir vajadzību identifikācija, kas palīdz iestādei vispārīgi noteikt, kas iedzīvotājiem ir vajadzīgs vai ko viņi vēlas. Vajadzību prioritizācija palīdz iestādei saskaņot noteiktās vajadzības ar savu stratēģiju. Pēc prioritizācijas tā analizē potenciālos pakalpojuma vai risinājuma lietotājus un izveido t.s. izaicinājumu (jeb angliski challenge) - t. i., aicinājums iedzīvotājiem iesniegt idejas, lai risinātu apzinātās vajadzības. Tādējādi tiek nodrošināts, ka pakalpojuma izveides vai pilnveides procesā tiek noskaidrotas tā galalietotāja vēlmes un gaidas attiecībā uz saņemamo pakalpojumu. Tomēr jāņem vērā, ka klienta vajadzības iespējams noskaidrot dažādā veidā, piemēram, izmantojot aptaujas, intervijas, fokusgrupu diskusijas un citas pētnieciskās metodes.

Pēdējā darbība ideācijas un pētniecības posmā ir ideju atlase, pēc kuras tiek sākts nākamais posms - Koncepcija un dizains.

test3

1.1. darbība: Vajadzību identifikācija

Vajadzību identifikācijas procesā iestāde analizē pieejamo informāciju par tās sniegtajiem pakalpojumiem, lai noteiktu problēmas, izaicinājumus vai atklātu potenciālās vajadzības pārvaldes iekšienē un ārpus tās, t.i., tās mērķauditorijai - iedzīvotājiem vai uzņēmējiem atkarībā no pakalpojuma veida.

Vajadzību identifikācijai ir jābalstās uz pieejamās informācijas detalizētu analīzi. Iestādei jābūt uzmanīgai un jāapsver visa informācija, un jāmēģina to saskaņot ar iestādes digitālo stratēģiju, ja tāda ir, un tās darbības prioritātēm, kā arī noteiktajām funkcijām. Šīs darbības papildus rezultāti var būt veidošanas (dizainēšanas) principi, kas palīdz un iedvesmo uzlabot pakalpojumus, saglabāt galalietotāja perspektīvu un veidot vispārēju pamatu nākamajam darbam.

 

1.2. darbība: Vajadzību prioritizācija

Prioritizējot iedzīvotāju vajadzības, iestādei ir jāprioritizē tās vajadzības, kas ir būtiskas galalietotājam un ir saskaņotas ar iestādes redzējumu/stratēģiju un organizatoriskajiem mērķiem.

Šo darbību var veikt tikai iestāde, bet tā var arī dot iespēju iedzīvotājiem novērtēt vajadzības, piemēram, fokusgrupu ietvaros. Galīgo lēmumu par prioritāšu noteikšanu vienmēr pieņem iestāde, ņemot vērā tās galvenos mērķus un funkcijas.

1.3. darbība: Potenciālo lietotāju analīze

Šīs darbības mērķis ir saprast (nākotnes) gala lietotājus. Kad ir izvēlētas vajadzības, kas tiks apmierinātas ar attiecīgo pakalpojumu, šajā darbībā ir jāanalizē tiešo lietotāju īpašības, konteksts un uzvedība. Ir svarīgi ņemt vērā to cilvēku plašo loku, kurus ietekmēs katras vajadzības risinājums. Kad notiek izpēte, tie ir lietotāji, kuriem ir problēmas izmantot esošos pakalpojumus vai iegūt tiem piemērotu rezultātu. Tas palīdzēs jums izveidot vienkāršāku, skaidrāku un ātrāku pakalpojumu, ko var izmantot vairāk cilvēku.

Pilnīga analīze parāda:

  • Sociāli demogrāfiskās iezīmes, piemēram, dzimums, vecums, izglītība, valoda un reliģija.
  • Ģeogrāfiskās īpatnības, piemēram, dzīvesvieta un veids, kādā šī informācija var ietekmēt uzvedību.
  • Psihogrāfiskās īpašības, piemēram, vajadzības, cerības, bažas un tieksmes.
  • Veicinātāji un šķēršļi, kas aizkavē vai mudina auditorijas locekļus pieņemt vēlamās uzvedības izmaiņas.
  • Efektīvi saziņas kanāli, lai sasniegtu auditoriju, piemēram, atrodot apvienības, kas spēj sasniegt iedzīvotājus.
  • Mēģiniet validēt mērķa auditorijas analīzi, paplašināt un pielāgot to ar kvalitatīvām metodēm.

1.4. darbība: Vajadzību izpēte izaicinājumā

Kad ir noteiktas prioritārās klientu vajadzības un ir identificēti potenciālie pakalpojuma lietotāji, iestādei jānodrošina vieta, kur komunicēt ar iesaistītajiem cilvēkiem, kā vislabāk šo vajadzību atrisināt. Lai iegūtu idejas identificēto vajadzību apmierināšanai, pirms to publiskošanas jāformulē atbilstošs “izaicinājums”. Pareiza problēmas definēšana palīdzēs veiksmīgi uzsākt tās risināšanu un noteiks, kā domāt par risinājumu.

Šī darbība ir saistīta ar “izaicinājuma” formulēšanu un uzsākšanu, t. i., ar aicinājumu sniegt idejas, lai risinātu apzinātās vajadzības un attiecīgo problēmu. Iestādei ir jānodrošina, lai "izaicinājums" tiktu formulēts tā, lai visi uzrunātie cilvēki to varētu saprast un nodrošina, ka “izaicinājums” atbilst iestādes mērķiem. Nākamie soļi var palīdzēt iestādei veikt darbību:

  • Pajautājiet sev: Vai šis “izaicinājums" ir vērsts uz maksimālu ietekmi, ļauj rast dažādus risinājumus un vai tas ņem vērā kontekstu? Pārliecinieties, vai šie jautājumi ir ņemti vērā, lai risinātu problēmu, un precizējiet to līdz tādai pakāpei, lai cilvēki būtu ieinteresēti iesaistīties “izaicinājuma” risināšanā.
  • Kad uzdevums ir gandrīz gatavs, to var pārbaudīt, lai noteiktu, vai dažu minūšu laikā var atrast piecus iespējamos risinājumus. Ja tā, visticamāk, esat uz pareizā ceļa.
  • Uzrakstiet “izaicinājuma” uzdevumu. Tam vajadzētu būt īsam un viegli iegaumējamam, vienotam teikumam, kas atspoguļo, ko šis izaicinājums grib darīt.
  • Pareizi definētas problēmas veicina maksimālu ietekmi, ļauj rast dažādus risinājumus un ņem vērā ierobežojumus un kontekstu. Vēl viena bieži sastopama kļūda ir pārāk šaurs vai pārāk plašs problēmas tvērums. Šauri aptverts izaicinājums nepiedāvā pietiekami daudz vietas, lai izpētītu radošus risinājumus. Un visaptverošs izaicinājums nedos nekādu priekšstatu, ar ko sākt.

Inovācijas procesā iespējams izmantot dažādus digitālos un bezsaistes rīkus, piemēram, saziņas un komunikācijas platformas, ko var izmantot, lai apkopotu atsauksmes par problēmu. Pastāv dažādi risinājumi, un tie būtu jāizvēlas, pamatojoties uz budžeta apsvērumiem un personīgajām vēlmēm. Lai gan šie tiešsaistes rīki var būt noderīgi, tie nav vienīgie izmantojamie rīki, un, strādājot ar iedzīvotājiem, kuri nelieto digitālos risinājumus, jāņem vērā arī bezsaistes rīki viedokļu un vajadzību apzināšanai.

1.5. darbība: Ideju radīšana un atlase

Kad projekta “izaicinājums” ir uzsākts 1.4. darbības beigās, iedzīvotāji sniedz idejas, kā risināt uzsākto “izaicinājumu” un iesaka iespējamos risinājumus, kā atrisināt problēmu. Šī darbība ietver sevī gan pašu ideju radīšanu, gan to novērtēšanu.

Pirmkārt, 1.3. darbībā identificētie iedzīvotāji rada idejas un risinājumus iestādes definētajam "izaicinājumam". Ar piedāvātajām idejām vajadzētu dalīties ar pārējiem iedzīvotājiem, kas piedalās koprades procesā. Visas idejas var novērtēt un komentēt citi iedzīvotāji, tādējādi veicinot ideju bagātināšanu. Otrais solis ir šo ideju izvērtēšana. Šo soli veic iestāde, un novērtējums ir jāveic, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti 1.4. darbībā, par kuriem jāinformē, uzsākot izaicinājumu, lai nodrošinātu caurskatāmību.